Sarunās par ķīmiju un bioloģiju nereti atceros savu mammu Anitu Klintsoni, kas Rīgas 45. vidusskolā nostrādāja vairāk, nekā 30 gadus par bioloģijas skolotāju, esmu ļoti pateicīgs mammai par šo – ar mātes pienu, sanāca pieslēgties pedagogu ikdienai jau agrā bērnībā, palīdzot labot bioloģijas kontroldarbus, manī ielija botānika, dabas mācība, fizioloģija, bioloģija, vēlāk šī zināšanas noderēja, gan mācoties augu fizioloģiju, gan domājot par savējo, mācoties Bulduru dārzkopības skolā, Jelgavā Universitātē, Treneru kursos un dzīvē pašos pamatos vispār.
Vectēva lielā bibliotēka kopā ar mammas nodarbošanos bija tie divi lielie faktori, kas iededza manī interesi par to, kā “tas viss notiek”, ieslēdza interesi par bioloģiju, ķīmiju, fiziku, cilvēces izgudrojumiem.
Šīs zināšanas tad nu plusojās, kopā domājot par to, ko “dara” tā vai cita aminoskābe, kāpēc un kāds gaismas spektrs aptur melatonīna izdalīšanos, kāpēc pēc slodzes vajag atjaunoties un kāpēc popkultūra nav labākais instruktors ne veselības uzlabošanas, ne fitnesa zonā.