Atrast līdzsvaru ne vien dzīvē, bet arī savā garīgajā pasaulē. Priecāties par to, cik skaistā pilsētā dzīvo, un apbrīnot to katru dienu no jauna. Pats galvenais – būt radošam un enerģijas pilnam katrā solī. Stāstu sērija “Ievērojami cilvēki Pierīgā” jau atkal ir piestājusi Latvijas mūžam dzīvajā galvaspilsētā Rīgā. Šajā reizē iepazīsim tuvāk TV personību, mūziķi un pasākumu vadītāju Ansi Klintsonu. “Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar Ansi, lai vairāk uzzinātu, kā aizsākās viņa dzīve Rīgā, kas viņu piesaista šeit, kādi ir viņa mīļākie hobiji un daudz ko citu.
Ansis Klintsons nāk no Juglas rajona Rīgā. Kā pats par sevi saka Ansis, viņš esot rīdzinieks, kurš prot nocirst koku, uzasināt cirvi, izrakt bedri un izdarīt daudzas citas lietas, kuras, iespējams, netiek asociētas ar tipisku rīdzinieku. Šobrīd viņš vada televīzijas šovus, ierunā dažāda veida reklāmas un aizkadra balsis. “Šajā laikā tas ir labi, ka es savā mājas studijā, nebraucot nekur projām, varu ierunāt un aizsūtīt balss ierakstus.” Pašlaik viņš vada raidījumu “Laiks mājai”, kā arī darbojas kā treneris, palīdzot cilvēkiem uzturēt fizisko formu.
Izbraucieni ar ģimeni un meditācija
Pēdējā gada laikā Ansis kopā ar savu ģimeni bieži dodas izbraucienos pie dabas, lai dotos garākās pastaigās un pavadītu laiku kopā ārpus mājām. “Ik pa laikam man patīk izbraukt ar riteni, kad laikapstākļi to atļauj. Tāpat izvēlos arī paskriet, jo sporta zāles šobrīd izmantot nav iespējams. Vēl es arī meditēju, jo citādāk, man liekas, šajā laikā šķirties no veselā saprāta ir ļoti vienkārši. Tāpēc šī ir tā lieta, kas mani pietur.”
Meditācija un grāmatu lasīšana ir tie hobiji, kuri viņam palīdz šajā laikā uzturēt skaidru prātu. Savā ideālajā brīvdienā TV personība dotos kopā ar mīļoto sievu uz kādu skaistu Latvijas pilsētu, kur kādā viesu namā nesteidzīgi malkotu tēju, skatītos filmas un uzspēlētu kādu skaistu melodiju.
“Viss ir sakoncentrēts vienā pilsētā”
Anša dzīve Rīgā esot saistīta ar viņa vecvecākiem, kuri iepazinušies Strazdumuižā, agrākajā Biķernieku draudzes novadā, tagadējā Juglas apkaimē. “Strazdumuižā mans vectēvs satika manu vecomāti. Bija tā, ka vectēvs guva kara traumu, viņam blakus sprāga krievu mīna, un viņu, kā visus pārējos, ar acu traumām nosūtīja uz Strazdumuižu. Savukārt šeit par māsiņu strādāja mana vecāmāte, un tā arī iesākās mana saistība ar Rīgu,” – tā par savām saknēm stāsta A. Klintsons. “Man Rīga patīk ne vien vēstures dēļ, bet arī tādēļ, ka te ir viss. Te ir centrs, un, ja tu gribi, tu pēc 15–20 minūtēm esi Jūrmalā. Tu vari aizbraukt pie ezera, ja gribi, tu vari aizbraukt uz parku, – viss ir ļoti sakoncentrēts vienā pilsētā.”
Ansim šis sakoncentrētais kopums patīk, jo rokas stiepiena attālumā ir viss, kas viņam nepieciešams. Tāpat viņš nenoliedz to, ka viena liela mediju daļa atrodas tieši Rīgā. “Ik pa brīdim šīs filmēšanas vai daudzas lielās lietas norisinās tieši šeit, un tad man nav jāuztraucas, kā kaut kur nokļūt, jo es jau esmu šeit pat.” Pašā Rīgas centrā vīrietim ir pašam sava “miera saliņa” – vieta, kur viņš izvēlas atpūsties un pavadīt savu brīvo laiku. “Iecienīta vieta man ir Ziedoņdārzs, kur mēs ar meitu dodamies. Es tur parasti skrienu, bet viņa kā mans personīgais treneris uz divriteņa dzen mani uz priekšu.”
Pēdējos gados Ansis savās brīvajās dienās ārpus darba izvēlas doties prom no galvaspilsētas. Tas dodot iespēju viņam attīrīties un smelties jaunus spēkus. “Ārpus pilsētas, man liekas, tā vide attīrās. Man patīk būt gan pilsētā, gan arī prom no tās. Mani saista šīs abas vides, un es nevarētu teikt, ka esmu 100% vienas vai otras vides piekritējs. Man patīk Smiltene, Valmiera, Madona, Cēsis. – E ļoti daudz braucu pa dažādām pilsētām, agrāk vairāk sanāca braukt kopā ar koncertiem, tagad sanāk kopā ar raidījumu. Man ļoti patīk Latvijas daba, arī centrs un nomale,” – tā par pilsētas un lauku vidi stāsta Ansis.
Izaicinājumi un pielāgošanās
Covid-19 atnāca negaidīti un arī negaidītā veidā daudz ko pārtrauca un aizliedza. Ansis stāsta, ka arī viņa dzīvē ir bijušas lietas, kuras tikušas, vienkāršiem vārdiem sakot, uzliktas uz pauzes. Tā esot noticis tieši mūzikas ziņā, kad ar savu grupu pēc 17 gadiem beidzot ierakstījuši dziesmas un nolēmuši doties koncertturnejā. Diemžēl izdevies vien nospēlēt piecus koncertus pirms pandēmijas parādīšanās un aizliegumu ieviešanas.
“Tā bija tāda lieta, kas pagājušā gada sākumā iedeva lielu vilšanos, jo biju cerējis, ka mēs sāksim spēlēt, bet tas diemžēl nenotika. Tāpat atkrīt arī pasākumu vadīšana. To es darīju diezgan regulāri, tagad ik pa laikam kaut kas notiek attālināti, bet to par tādu pasākuma vadītāja darbu īsti nosaukt nevar. Drīzāk tādi attālināti eksperimenti, lai pasākums vispār būtu. Vēl arī tas, ka aizliedza sporta klubus. Tas man arī vienmēr ir bijis tāds kā sava veida rituāls. Man liekas, ka tas daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir pieraduši pie tādas dzelžu cilāšanas, svaru zāles, manuprāt, tas ļoti kaitē tādai ne tikai fiziskajai, bet arī garīgajai veselībai.”
Vīrietis pie jaunās situācijas mēģina pielāgoties un par lielāko izaicinājumu uzskata to, kā ar šo visu tikt galā. Tomēr Ansis nesūkstās un stāsta arī par tām pozitīvajām lietām, kuras šajā laikā ir izdarījis un kam vairāk veltījis laiku. “Es katru mēnesi ierakstu pa vienai dziesmai. Pa vienai savai dziesmai un pa vienai kaverversijai. Tā es sevi noturu pie kaut kādas darbības arī muzikāli, lai es vismaz būtu kaut ko darījis, kaut ko nopublicējis. Tā ka katru mēnesi man ir divas ierakstītas dziesmas. Esmu arī sācis daudz vairāk lasīt grāmatas.”
Šis laiks daudz ko Ansim ir licis pārdomāt. Kontaktējoties ar saviem draugiem, viņš ir sapratis, ka šajā laikā ikvienam ir nepieciešams garīgs miers, kuru iespējams rast dažādos sev tuvos veidos. Vai tā būtu pastaiga svaigā gaisā, meditācija, lūgšana vai jogas nodarbības. “Tāda galvas sakārtošana ir tiešām nepieciešama, jo šajā laikā tās informācijas ir tik daudz: par, pret, te mums ir vakcīnas, te nav, te viņas ir veselīgas, te nav, – tur tiešām ir tik daudz šīs neizpratnes,” – tā par šo laiku un tā sekām uz mūsu ikdienu runā Ansis.
Bet, atstājot visu slikto aiz muguras un lūkojoties nākotnē, TV personība Ansis Klintsons vēlētos uzrīkot kārtīgu koncertu vai festivālu pie sevis vai draugiem. “Tā būtu pirmā lieta. Protams, arī apciemot radus un draugus. Vēl jau arī restorāni un svaru zāles, bet, jā, viena no pirmajām lietām noteikti būtu iespēja uzspēlēt dzīvajā.”